Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) valdībā otrdien prezentēja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto stratēģiju Covid-19 izplatības mazināšanai šajā rudenī, piedāvājot ierobežot iekštelpās pieejamos publiskos pakalpojumus pret Covid-19 nevakcinētām personām. Tostarp plānots, ka cilvēki bez Covid-19 sertifikāta par vakcināciju, izslimošanu vai negatīvu testu nevarēs apmeklēt tirdzniecības centrus. Noteikumus jaunās pieejas apstiprināšanai valdība skatīs sēdē nākamnedēļ.
ĪSUMĀ:
Veselības ministrija piedāvā modificēt līdzšinējo "luksofora principu". Piedāvā sadalīt aktivitātes iekštelpās zonās – "zaļajā", dzeltenajā" un "sarkanajā". "Zaļajā" jeb "drošajā zonā" pasākumi iekštelpās būtu pieejami vien ar Covid-19 sertifikātu par vakcināciju vai izslimošanu. "Dzeltenajā" jeb "daļēji drošajā" zonā pieeja ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu. Piemēram, "dzeltenajā" jeb daļēji drošajā vidē plānotas kultūrvietas, tirdzniecības centri. "Sarkanajā" zonā pakalpojumi pieejami visiem; jāievēro stingras drošības prasības. Ja situācija kļūs kritiskāka, arī mazie veikali nebūs pieejami bez Covid-19 sertifikāta. Noteikumus jaunās pieejas apstiprināšanai valdība skatīs sēdē nākamnedēļ. Tad arī lems par drošības prasībām un obligātu vakcināciju atsevišķās profesijās. Eksperti bažīgi: iecerētie pasākumi būs maz efektīvi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Ministrs minēja, ka jāmazina Covid-19 pārnešanas riski, kas rodas, kontaktējoties ar nevakcinētām personām. Tādēļ visi pakalpojumi, pasākumi un citas aktivitātes, ja vien tie nav pirmās nepieciešamības pakalpojumi, iespēju robežās jāorganizē “dzeltenajā” jeb tā sauktajā “daļēji drošajā zonā” vai arī “zaļajā” jeb “drošajā zonā”.
Paredzēts, ka “zaļajā zonā” pakalpojumi būtu pieejami tikai pret Covid-19 vakcinētajiem un pārslimojušajiem, bet “dzeltenajā” – arī personām, kam ir negatīvs Covid-19 tests, liecina VM prezentācija.
Ko IKEA veikalā pircēs ieraudzīja tik šokējošu?
Profesors arī akcentēja, ka
Piemēram, darbs klātienē būtu “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē. Darba devējam būtu tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. Arī kultūrvietas – kā muzeji un bibliotēkas – būtu “daļēji drošajā” vidē, tāpat kā izmitināšanas vietas. Tirdzniecības centri un veikali, kuru kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, būtu “daļēji drošā” vide, proti, tos varētu apmeklēt cilvēki, kam ir Covid-19 sertifikāts vai arī negatīvs testa rezultāts.
Patlaban “dzeltenajā” jeb “daļēji drošajā” vidē jau strādā skolas, sacīja veselības ministrs.
Savukārt “sarkanajā” režīmā pakalpojumi būtu pieejami visiem, un šajā zonā, pēc veselības ministra sacītā, būtu pieejami pamatpakalpojumi – mazie pārtikas veikali, aptiekas, sabiedriskais transports. “Sarkanajā zonā” būtu stingras drošības prasības. Atklājot būtisku Covid-19 saslimstības pieaugumu, tiktu ierobežota vai apturēta pakalpojuma sniedzēja darbība vai arī pārcelta uz “daļēji drošo” vai “drošo zonu”.
Shadam cilvekam ar likumu butu jaaizliedz vairot bernus. jo vinsh tuvina izmisumam gimenes. Tagad gimenem ir izvele, vai nu steidzami iepirkties uz kadu menesi, lai pietiktu viss , lai redzetu kas notiek vai doties prom no Latvijas. MALACIS, ONKULI, TU ESI
ARI VEIKALI TEV PATEICAS, JO TOS SAGAIDA BAKROTS
[…] Pavļuts nācis klajā ar paziņojumu saistībā uz iespējamiem ierobežojumiem lielveikalos nevakc… […]